piektdiena, 2017. gada 11. augusts

Kvadrātu un kvadrātiņu parāde

Šovasar velk uz jūru... nepārtraukti, šī atvaļinājuma nedēļa arī ir jūras nedēļa, tāpat kā iepriekšējā. Par spīti vēsajai vasarai esmu ļoti nosauļojusies, sasildījusies un atpūtusies.


Šonedēļ tamborēju. Karstā laikā neiespējami adīt ar vilnas dziju, tādēļ es izvēlos kokvilnu vai līdzīgu tai, bet atvēsinošu dziju. Un saskatījos instagramā iedvesmojošas tamborēto vecmāmiņas kvadrātu bildītes... šogad 15. augustā Granny Square day, kad tiks veidots virtuāls kvadrātiņu deķis vai vairāki  #grannysquareaday   #grannysquareaday2017   @suregal27  tas ir jau pēc dažām dienām... nepalaidiet garām!


 
 
Izvilku no skapja reiz nepabeigto tamborēto segu. Bija atlikusi vien aste pārkāpt, bet nu nekādi nevarēju tai pieķerties un nebija jau arī lielas vajadzības, bīgls un tamborētas segas, tas nav savienojams, pašlaik noteikti, kamēr vēl jauns un traks (ļoti aktīvs grauzējs)... tamborēt gan ļauj, adīt arī, pat iekārtojas kompānijā blakus,  tikai vienu pašu blakus rokdarbam atstāt nedrīkst... tad notiek brīnumainas lietas... Šonedēļ čakli tamborēju mazos krāsainos kvadrātiņus. Ideāli to darīt pie jūras, var sēdus, guļus vai stāvus, var pat bradājot pa ūdeni, ja dzijas ficīte maza, to jāaizāķē aiz peldkostīma un uz priekšu! Jūra... pilnīga atpūta... paveicās mums šonedēļ ar siltuma vilni.





Un arī lielais kvadrāts ļoti tuvu nobeigumam, izklāju pludmalē abus līdzās, lai tā kārtīgi izpētītu, arī pa gabalu. Izmērs abiem līdzīgs, bet tā kā lielajam kvadrātam izmantota tamboradata Nr.2.25, bet otrai segai, kas no dažādu lielumu kvadrātiņiem, Nr. 1,75, tad atšķirība ir pamanāma, pirmkārt jau svars, lielais kvadrāts ir stipri vieglāks un tāds gaisīgāks, bet otrs blīvāks un smagāks ... un krāsas! Gatavos tamborus noteikti nosvēršu, man jau sajucis iztamborēto ficīšu skaits, jo ik pa laikam vēl pa kādai vienkrāsainai nopērku klāt. Šis noteikti ir ekonomiskais tamborvariants, proti, lētākais segas izejmateriāla (dzijas) ziņā.


Iedvesmojošs process, ļoti uzlādējošs process, un tieši process pašlaik galvenais. Sasmelties vasaras krāsas, koši zilais, dzeltenais, sarkanais... acis žilbst no saules un krāsu košuma!









Viss notiek, kad tam ir jānotiek! Man prieks, ka šovasar būšu pabeigusi.... un ar iedvesmu pabeigusi divus košus tamborprojektus.

svētdiena, 2017. gada 6. augusts

Atpūsties

Sveiciens augustā... un man atvaļinājums. Atpūta, pasākumi, piedzīvojumi... tika saplānoti rūpīgi un ļoti laicīgi, bet... Tas Tur Augšā mēdz ieviest savas korekcijas... un sacelties pret... praktiski ir neiespējami. Ir daudz gudru padomu, kuriem sekot, lai iecerētais vienmēr izdotos, bet pieredze gan katram pašam sava. Un tomēr atpūta... protams, ka atpūta!








Katrai jakas slejai apmēram nedēļa adīšanas laika. Šai ceturtajai slejai vairs tik lielas krāsu variācijas nebija, nācās ņemt kamolīšus no kastes ar apdomu, lai piedurknēm arī kas no šīm krāsu kombinācijām paliek. Prieks, ka trīs simtgramīgi Noro kamolīši vēl kastē noteikti paliks, tas nozīmē, ka drīzumā varētu tapt vēl kas interesants.





Iesākta pirmā piedurkne, uzmetu 80 valdziņus augšdaļas platumam, uz lejas pusi pakāpeniski pa kādam noraukšu.


Šovasar iecienītākais man tieši adītais topiņš, tajā nav ne auksti, ne karsti... un šī kokvilnas dzija ir lieliska, kaut iepriekš nedaudz biju skeptiska par tās kvalitāti. Un, protams, šīs brīnišķīgās krāsas īsteni piedien atpūtai pie jūras.


Pēc ilgām pārdomām, pēc neveiksmīga dziju veikalu maratona, ņemot vērā savu iepriekšēju pieredzi un cerot uz jauku rezultātu, izņēmu no kastes vienu ļoti sagraizītu Noro kamolu, kurā satīti visi īsie pavedieni no vairākiem ārdītajiem gabaliem, tam pievienoju pēc rupjuma atbilstošo pasen pirkto brūno pavedienu (vilna plus kašmirs), tas pats brūnais, no kura adīju kvadrātu jakai piedurknes. Cik jauki, ja mājās ir savas dārgumu kastes!


Atrast mežā četrus kokus, kas vienā rindā un vēl ietilptu vienā kadrā, tas tomēr nav neiespējams. Katrā slejā mazliet zilā, mazliet sarkanā, arī pa gabalu veidojas skaista krāsu saspēle. Rodas vēlme ātrāk tikt pie galarezultāta!


Šī būs apdares sleja, uzmetu 32 valdziņus, zeķu adatas Nr. 3, adu vienkārši labiski, četras kārtas no brūnās dzijas, sešas kārtas no krāsainā Noro. Pašlaik tāda kā šaura šalle jāada, pēc tam pietamborēšu pie gatavās jakas. Strīpains ar strīpainu sadarēs kopā, apdares malai apzināti izvairījos no Pāces kamolīšiem, tomēr lai mīkstāka nēsāšana. Un lai tik rullējas!



Mellenes... lasīt ir ļoti grūti... kāds neparasts atklājums, it kā es to nezinātu vai par to jau būtu piemirsusi... tā nudien nav nekāda jaunā atskārsme, bet šogad izmēģināju jaunu melleņu ievārījuma recepti: mellenes, apmēram ceturtā daļa no to tilpuma meža avenes un četri lieli persiki, ievārījuma cukurs. Jauna garša, ļoti intensīva, pēc cukura pievienošanas pavārīju apmēram minūtes divdesmit, līdz persiku gabaliņi kļūst caurspīdīgi, bet tomēr vēl neizjūk. Ļoti garšīgs mikslis, pirmajā mirklī šķiet garšo pēc avenēm, bet pēcgarša un krāsa ir melleņu, uzkožot sajūtams persika gabaliņš, kas masā kļuvis ļoti salds...


Virši piesaulītē pamazām sāk ziedēt... un smaržot


Priekšplānā saulrieta sleja. Devāmies skaistā vakarā vērot saulrietu pie jūras, es vēl kāreiz adīju šo sleju, tieši oranžīgos toņus, paņēmu arī fotoaparātu, cerot uz skaistām saulrieta bildēm... tikai atmiņas karte palika mājās... arī tā gadās, pēdējā ir telefonbildīte...


Lai jauka nākamā vasaras nedēļa!

P.S. Laika prognoze tai daudzsološa...

svētdiena, 2017. gada 23. jūlijs

Jūraszilais

Un vēl mazliet zilā...  jūraszilā...




Šodien skaisti paadīju pie jūras un beidzot sasildījos... saulrietu tomēr šovakar nesagaidījām, bet izskatās, ka savu trešo sleju gan pabeigšu saulrieta krāsās. Tik aizraujošs šīs vasaras projekts!

sestdiena, 2017. gada 22. jūlijs

Zilā krāsa

Par zilu zilāks ir tikai zils... šonedēļ zilā krāsa rullē!







Spridzīgi zils, uzmundrinoši zils, tumši, gaiši, koši zils, viltīgi zils, mazliet arī pelēk-violeti zils, bet lielajā kamolā atkal sarkanais parādās... un man arī mazie sarkanie kamolīši jau līdzi somā. Adīšanas temps mazliet samazinājies, tas jau forši, jo īstais laiks baudīt vasaru.

pirmdiena, 2017. gada 17. jūlijs

Krāsu iedvesma Rīgas centrā

Manā otrajā slejā vasara pašā viducī...


Strūklaka pie Operas tiek remontēta, tai apkārt ar plēvi apvilkts iežogojums, nudien, gluži nefotogēniska, tādēļ bildēs speciāli nefiksēju. Savukārt košie ziedu paklāji fantastiski, manās vismīļākajās krāsu kombinācijās, patiesi iedvesmojoši tiem ik rītus vai vakarus garām doties. Iespējams zemapziņā šī iedvesma transformējās manā adāmajā jakā, re, dzelten-zaļie-rozā-sarkanie vienkopus savirknējušies jakas otrās slejas vidusdaļā, kā košs puķu dobes fragments... Bet varbūt vienkārši kamolīši tā sagadījās... kaut gan nē, Pāces dzelteno mazo kamolīti speciāli no kastes piemeklēju, tad jau tās košās puķu dobes tik tiešām būs manu krāsu izvēli ietekmējušas.







Bastejkalns, pretstatā rūpīgi saplānotajām Operas apstādījumu ziedu musturu cakām, tāds mežonīgs... zaļš paklājs, vien ar dažiem krāsu triepieniem. Pieļauju, ja man būtu dārzs, tad tas būtu tieši šāds, noslēpumaini mežonīgs un veldzējošs. Šovasar gan veldzi īpaši nekārojas meklēt, drīzāk otrādi, vēlme atrast kādu brīvu soliņu, kas saules apspīdēts, lai paadītu un sasildītos. 





Nedēļas nogalē laiks nedaudz palutināja, pie jūras pat nenosalām, ha, ha... pēcpusdienās gan sauļoties gribētāju saradās pavairāk, tad pludmale vairs tik vientulīgi tukša neizskatījās. Pietrūkst man šovasar ierastās jūlija tveices, gribētos vēl šosezon kādu nedēļu tā laiski izsildīties pie jūras, bet pagaidām nesanāk, atkal laiks vēss un lietains.






Pašlaik otrā sleja jau pabeigta, turpinājumā izadīju Pāces pirmā lielā kamola oranžīgos toņus miksējumā ar Noro kamolīšu sarkanīgi zaļajiem, pabeidzot adīt sleju ar oranžajiem sekojošiem tumšajiem, brūnajiem toņiem. Trešo sleju plānoju sākt ar otrā Pāces kamola vistumšāko daļu, miksējot to ar dažādiem zilā toņiem no Noro kamolīša, mazliet gan vairāk zilās krāsas, kā pirmajai slejai. Un tik neraksturīgi vasaras vidum ir pilnīga bauda adīt ar vilnas pavedienu, karstumā noteikti es pievērstos kam ne tik sildošam. Zeķēm gan pagaidām klāt neķeros, tas nu būtu gaužām nepiedienīgi vasarai... Tad jau redzēs, kā tās krāsas tālāk saliksies, un kur turpmāko iedvesmu smelšos... Turpinājums sekos...
Related Posts Plugin for WordPress, Blogger...