piektdiena, 2015. gada 28. augusts

Augusta nogalē


Patiesībā blogs jau sanāk tāda kā dienasgrāmata par dzīvi caur rokdarbu prizmu, nodalīt strikti tikai rokdarbi vien pat nav iespējams, rokdarbu prieks, protams... intereses pēc paskatos iepriekšējo gadu ierakstus ap šo pašu laiku, augusta beigās pirms gada arī domāju par rudeni, iepirkusi jaunas košas zeķu dzijas, adīju šalli... gluži tāpat kā šogad... vēl pirms gada augusta beigās azartiski tamborēju no sešstūriem, pa gabaliņam vien un centos glābt toreiz šķietami man svarīgo un glābjamo, to vienu toreiz iesākto segu gan vēl neesmu pabeigusi tamborēt, bet esmu kaut ko sapratusi un pārvērtējusi... dažas lietas nav vērts glābt...  savukārt pirms trijiem gadiem arī tamborēju - kvadrātiņus, daudz kvadrātiņus, košus kvadrātiņus, lieliska sega izdevās.... bet vēl gadu iepriekš krustiņoju.... Renato Parolin dizainu, tā arī neesmu ar to vēl līdz iecerētajam finālam tikusi... jā, par to nepabeigto izšuvumu pašlaik biju pavisam aizmirsusi... un atcerējos, pašķirstot bloga vecākos ierakstus.... tāds kā savu sajūtu arhīvs...
Lielāko daļu tapušo rokdarbu aktīvi lietoju un nēsāju ikdienā, pirms dažām dienām pamanīju sarkanajā Noro jakā izdilušu caurumu, tieši tai vietā, kur soma gar sānu rīvējas, arī pati jaka pašlaik man kļuvusi mazliet par lielu un ne jau tādēļ, ka tā izstiepusies, bet gan es pati... esmu sarāvusies, ha, ha... izskatās, ka nolemšu to izārdīšanai... bet bloga arhīvā paliks smukas bildītes ar toreiz jauno tikko uzadīto jaku, jā un arī kaudze procesu bildes ar manu sajūsmu par fantastisko dziju, vienlaikus ar prieku par tās vasaras atvaļinājumu, laiku, kompāniju utt... caur manas jakas procesa prizmu. Un vēl... man patīk klejot tieši pa blogiem iedvesmas meklējumos, tās tomēr nav bildītes vien kā Pinterestā vai Instagramā, bet apraksti, piezīmes, emocijas, arī tehniskas detaļas, linki utt. ... pašlaik iedvesmojos zeķēm, zeķu dzija tik koša un smuka kastē sakrājusies, agrāk saadīto zeķu krājumi mājās izsīkuši... un galu galā nevienu pašu zeķi no reiz pirktajiem speciālajiem zeķu žurnāliem arī neesmu uzadījusi... ir laiks zeķēm...






Šī gada augusta pēdējā nedēļa bildēs, nejaušs atklājums ir Yskā pirkto aizkaru iepakojuma maisiņi, caurspīdīgi un ar rāvējslēdzi, kā radīti procesu glabāšanai vai līdzi nēsāšanai. Manā ikdienas somā vēl joprojām dzīvo adāmais, un to arī adu, ikkatrā man izdevīgajā mirklī, šalle stiepjas garumā... Sēdošam biroja darbam piedien aktīva atpūta, nepietiek vien ar ikdienas pārskrējieniem - mājas, darbs, bērnudārzs, veikals, mājas... tagad vēl tūlīt skola šajā sarakstā pievienosies, tie gan arī gari sanāk, bet brīvdienās cenšamies izkustēties pamatīgi, noteikti sajūtu arhīvam pievienošu gandrīz vienīgo bildīti no atpūtas akvaparkā, tas bija varens piedzīvojums mums visas brīvdienas garumā! Pārsteigta vienlaikus secināju, ka mazais puika arī ir kļuvis liels, jo garuma ierobežojumu pie atrakcijām 120 cm pārsniedza par apmēram centimetriem desmit, otrs secinājums ne visai iepriecinošs, tātad puišiem rudens sezonai atkal jaunas bikses jāpērk... Tajā brīvdienā gan nevienas uzadītas rindiņas šallē. Un nākamajā arī nē... bet toties brīvdienās atkal nevarēju mierīgi paiet garām dzijas veikalam un tiku pie vēl pie divām ficītēm košas zeķu dzijas... jā, laiks zeķēm....

Jaukas augusta pēdējās brīvdienas!

pirmdiena, 2015. gada 17. augusts

Duets zigzagam

Tik skaistu dziju (Ferner Wolle from Austria Sommernachtsreigen, ficīte 100g 420m, 75% Schurwolle superwash, 25% Polyamid), ko pirku Hobbywool veikaliņā, nespēju pārvērst zeķu pārī, kaut gan interneta plašumos daudz skaistu zeķu no vienlīdz skaistām dzijām saskatījos iedvesmai, vienkārši nespēju, jo košu zeķu dziju man daudz krājumos iepircies, pa ficītei vien, gan jau es tikšu šoruden līdz košām zeķēm... no citas košās dzijas, tātad, ilgi skatījos uz skaisto ficīti, speciāli turēju plauktā acu priekšā, iedvesmu gaidot, nu ļoti gribējās šo jauno dziju ar diezgan īso krāsu soli iemēģināt, tad diezgan spontāni sestdienas rītā ficīti no tītavām satinu divos smukos kamoliņos, it kā nojauzdama, ka vakarpusē pēc košās tekstilmozaīkas izstādes apmeklējuma Ziemeļblāzmā, atnāks milzu iedvesma nekavējoties darboties, tā ļoti patīkamā sajūta, ka vajag te, tūlīt un tagad...  Otras tumšākās dzijas kamoliņš (Lang Yarns Jawoll Magic Degrade) gulēja arī turpat, nenolikts atpakaļ dziju kastē pēc ziedošās frakas piedurkņu adīšanas, kaut kā nejauši bija iegadījušās abas dzijas blakus, un tad es ieraudzīju.... lielisku duetu!



Labā puse, veidojas reljefs no kreiliskajām kārtām, no labās puses šalle ir tumšāka toņos, jo dominē reljefie tumšāko krāsu salikuma Jawoll Magic toņi:


Un kreisā puse, gaišāka un košāka ar dominējošo Ferner Wolle, kaut gan to es tikai izdomāju, ka būs labā un kreisā puse, patiesībā ir ļoti jauki, ja šalle izskatās vienlīdz labi no abām pusēm...


Mustura iedvesmai atkal uzticami kalpoja šajā vasarā iegādātais žurnāls Stricktrends Sommer 2015, šoreiz 56. modelis, simpātisks topiņš, kuram šis zigzag musturs paredzēts ar speciālu paplatinājumu lejas daļā, piefiksēju domās šo variantu, varbūt noderēs kādam džempītim nākotnē. Es savai šallītei izvēlējos 6 valdziņus zigzaga malai un adāmadatas Nr. 3, platums 67 valdziņi jeb apmēram 25 cm.


Tagad tikai čakli turpināt adīt, mainot abus kamoliņus, pavedienu nenogriežu, smuki stiepju gar vienu malu līdzi, kārtas katrai krāsai nolemju neskaitīt, vienkārši ļaujos krāsu maiņai. Dīvaina sajūta mazliet - vasarā  adīt šalli.... bet tās košās krāsas, tās ir tik brīnišķīgas!!! Par galarezultātu šoreiz nerunāšu, kā nu sanāks, tā arī būs, jāpabeidz arī  sarkanais topiņš, un sarkanais lakats, un .... procesu pārpilnība manās mājās, katras dienas noskaņojumam pa attiecīgam procesam... turpinājums sekos...
 
Jauku rītdienu!

svētdiena, 2015. gada 16. augusts

Tekstilmozaīka Iļģuciemā

Pēc vakardienas krāsu košuma šodien nokļūstu pavisam citā realitātē. Irinas Voroņinas (Sanktpēterburga, Krievija) personālizstāde Iļģuciema kultūras centrā.
 
 
Patiesībā pēc redzētā neko citu arī vairs nespēju ieraudzīt, satriecoša izstāde, mākslinieces darbi burtiski paņem savā varā, sirds sitas, elpa  aizraujas, plašajā kultūras nama zālē ir krēsli, kur piesēst, brīdi vēroju darbus no tālienes, tad atkal pētu tuvumā, krāsas harmoniski plūst, iznirst tēli, reāli un fantāziju, brīžiem kas uzdzirkstī, nereāli, noslēpumaini, tik skaisti, esmu patiesi apburta, laiks pazūd... pat nespēju pateikt, kurš no darbiem patīk vislabāk, jo kopējā noskaņa ir fenomenāla, neatkārtojams baudījums acīm un dvēselei, kaut ko tik skaistu sen nebiju redzējusi.... šī izstāde ir jābauda klātienē, tikai un vienīgi, bildes ir tādas nekādas, tikai ilustrācijai šodienas piedzīvotajam...
 








 
Tā arī vairāk neko nesabildēju, vienkārši nespēju, saviļņojums bija pārlieku liels. Vēl bija kaklasaites, izkārtotas krāsu varavīksnē, lielformāta tekstilmozaīkas darbi no Lietuvas, ārā iekšpagalma logu vitrīnās arī bija apskatāmi daži darbi, ak, vēl bija vitrīna ar darbiem no džinsa auduma. Afišas vēstīja, ka izstāde būs atvērta līdz 23.augustam, ieeja bez maksas.
 

 
Jauku nākamo darba nedēļu!

Tekstilmozaīka Ziemeļblāzmā

Kamēr Rīgas centra daļā milzu svētku burzma un asfalta karstums, sestdien mēs izvēlamies Ziemeļblāzmas kultūras pils parka ēnu (Miera osta, tā vēsta afišas), bet es speciāli braucu izstādi lūkoties, uz atklāšanu nesteidzos, jo man patīk visu izpētīt lēnām, bez steigas, bez burzmas, vairākkārtīgi atgriežoties pa apli vēl un vēl, iespaidīgi darbi, tajos tik daudz mīlestības, prieka, krāsu, pacietības.... un tik daudz iedvesmas!!! Nespēšu detalizēti aprakstīt visu izstādē redzamo, šeit links uz Ziemeļblāzmas mājas lapu: 
 
 
Noteikti iesaku apmeklēt, fantastiska izstāde skaistā pilī! Afiša vēsta, ka apskatāma tā būs līdz septembra sākumam, ieeja bez maksas. Mazliet pabildēju arhīvam, kaut gan ne visas krāsas, detaļas un galvenais izstādes apjomu, darbu iespaidīgumu, nevar tikai bildēs ieraudzīt, klātienē, protams, ir daudz, daudz grandiozāk.



















Un tālāk fragmenti no dažiem minikviltiem:


















 
Pils parkā starp skaistajiem apstādījumiem varēja priecāties par floristikas darbiem, bērni draiskojās rotaļlaukumā vai vienkārši skraidīja pa celiņu labirintiem, kafejnīca bija izīrēta kāzu svinībām, pēcpusdienā cilvēku parkā nebija daudz, skanēja mūzika, īsta miera osta, idille pilsētā! 
 




Arī es izmantoju iespēju sev piemērīt vilinošo princešu kleitu...

 
No Ziemeļblāzmas līdz jūrai tāds nieks vien ir, pēc jaukās atpūtas un izstādes iespaidu pārņemta, ļāvos viļņu burvībai un trakulīgajam vējam, adīt gan nebija krastā iespējams, vēja bija par daudz un par stipru, bet ūdens jūrā bija burvīgi silts, fantastisks noslēgums jaukai sestdienai... Mans topiņš kaut kā nav ticis līdz iecerētajam ātrajam galarezultātam, otrā detaļa top gauži lēnām, jo izstādes iedvesmota, es arī ļoti vēlējos paspēlēties ar krāsām un esmu iesākusi spontāni vienu jaunu adāmdarbiņu, par to nākamreiz...
 


 
Jauku brīvdienu!
Related Posts Plugin for WordPress, Blogger...